Biznesa jomā strauju popularitāti komunikācijā ar klientiem un partneriem gūst dažādi sociālo mediju saziņas rīki, tomēr e-pasts nav zaudējis savas pozīcijas un tiek izmantots teju katrā uzņēmumā. Populāra ir uzņēmuma rēķinu sūtīšana, izmantojot e-past. Tieši šeit daudzi uzņēmēji neievēro elementāru drošību un kļūst par krāpnieku upuriem. Tipiskākā kļūda ir bezmaksas e-pasta izmantošana, kas rada vieglu pieeju krāpniecībai.
E-pasts un krāpniecība
Iedomāsimies Pēteri – neliela autoservisa īpašnieku. Bizness sokās labi, viņam ir jau prāvs pulks ar uzņēmumiem, kuri sava autoparka remontu uztic tieši Pētera servisam. Rēķinus par veiktajiem pakalpojumiem Pēteris saviem klientiem izsūta ar e-pastu no bezmaksas konta peteris24@gmail.com. Viss darbojas nevainojami līdz vienu dienu, Pēteris saņem zvanu no kāda klienta, kurš nesaprot par ko ir izrakstīts pēdējais rēķins?
Pārbaudot informāciju atklājas, ka ir viens rēķins, ko klients ir samaksājis, lai gan Pēteris to nemaz nav izrakstījis. Arī bankā nauda nav saņemta. Kas tad īsti ir noticis?
Noticis ir klasisks krāpniecības gadījums. Ļaundari ir tikuši pie e-pastu sarakstes starp Pēteri un viņa klientu. Iespējams, Pēteris nav vainīgs. Uzlauzti var būt viņa klienta datori vai pat grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja datori, ko izmanto Pēteris vai viņa klients. Izpētot nelikumīgi iegūto saraksti, ļaundari ir izveidojuši e-pasta kastīti peteris34@gmail.com un nosūtījuši Pētera klientam no šādas e-pasta adreses rēķinu ar saviem bankas rekvizītiem. Klients nav pamanījis, ka e-pasta adrese ir cita, un rēķinu apmaksājis. Tādēļ, ka bankas neveic saņēmēja nosaukuma un bankas konta pārbaudi, nauda veiksmīgi nonāk krāpnieku rokās.
Šādi gadījumi, diemžēl, notiek ikdienu. Lai gan Pēteris šajā stāstā, iespējams, nav pie vainas, attiecības ar klientu ir bojātas, vainīgo noskaidrot ir grūti un klienta uzticība ir zaudēta. Šādas krāpniecības notiek arī lielākās organinzācijās
Kā pasargāt savu biznesu?
Dažas elementāras lietas, kas jāievēro, lai pasargātu gan sevi, gan savu klientu:
- Norēķinu rekvizītus norādiet sadarbības līgumā, kur norādīts arī tas, ka šo informāciju var mainīt tikai rakstiski vienojoties.
- Pārrunājiet šo tēmu ar klientu, skaidrojot, kā darbojas krāpnieki.
- Ieviesiet savam uzņēmumam e-pasta adreses ar uzņēmuma domeinu, un korekti konfigurējiet spf, dkim un dmark autentifikāciju.
Drošs risinājums neizmaksā dārgi
Piemēram: domeina vārds petera-serviss.lv izmaksā gadā EUR 10+PVN. .lv domeinu vārdu pārdošanu veic www.nic.lv.
Pasta kastīte rekini@petera-serviss.lv izmaksās vēl vidēji EUR 5+PVN mēnesī. Tātad gadā kopā tie būs EUR 70+PVN un krāpniekiem būs jau krietni grūtāk nosūtīt e-pastu jūsu vārdā.
